Foto: Pixabay
Daži vīrieši ne tikai nekaunās nostrādināt sievas, bet arī paši nevēlas strādāt
Anatolijs malkoja karsto šokolādi, uzmanīgi klausīdamies māti. Ārēji viņš bija mierīgs, bet iekšēji sapņoja pēc iespējas ātrāk aizbēgt no šejienes. Māte ņurdēja un lasīja lekcijas, kritizēja Lanu, sūdzējās par laikapstākļiem. Dēls klausījās viņā. Viņš jau bija pieradis un jau sen iemācījies pamāt īstajās vietās, lai māte neapvainotos par dēla neuzmanību.
“Zane tagad staigā apkārt, pacēlusi degunu,” “Viņa staigā apkārt un paceļ degunu, šķiet, ka jaunā sieviete ir labāka par mums.” Ja man būtu laba izturība, varbūt es arī ietu uz darbu. Es noteikti nopelnītu vairāk par Zani.
Anatolijs uzmundrināja. Tāda tēma viņam vienmēr bija interesanta, un viņš vienkārši nevarēja palaist garām iespēju uzzināt sīkāku informāciju.
– Mammu, kāds tur darbs, ka viņi ņem pensionārus? Varbūt tante Zane piepušķo?
– Nē, viņa nebija mājās sešus mēnešus. Bērni pieskatīja dzīvokli.
Sieviete uzmanīgi paskatījās uz savu dēlu, tad pamāja ar galvu.
– Tas tev nederēs. Tur vajag pieskatīt vecus cilvēkus. Mūsu Zane devās uz Itāliju, kur viņa bija palīgs cienījamai dāmai.
– Kāpēc tas man neder? — vīrietis uzreiz noteica. Māte pat nepacēla uzaci.
– Jā, jo tu esi mans gudrais, bet ne visai čaklais dēls. Un tur ir jāstrādā, nevis jāsēž. Ja Lana tā varētu tikt galā, bet viņai jau ir darbs.
Sieviete nodomāja, atcerēdamās savu vedeklu. Viņai viņa negāja pie prāta un dēls pastāvīgi pārmeta viņai izniekoto jaunību. Viņa tikai mēģināja viņu, bet vai viņš tiešām klausīs māti? Viņš skatās tikai ko sieva liek, un viņa ir laimīga, groza savu vīru, kā vēlas. Viņš vērš viņu pret māti un dzen viņu uz darbu.
Jā, būtu labāk domāt par bērniem. Bet nē, viņai ir karjera. Kāda karjera, ja vispirms jādomā par savu vīru? Pavisam drīz Lana sapratīs, ka ir saputrojusies. Smīns izplatījās pār viņas lūpām. Viņa atcerējās, kā vakar viņa aizsūtīja vienu vēstuli par vedeklu. Un ne viņa viena, bet visi draugi uzreiz. Tāpēc nepaies ilgs laiks, kad vedekla pagriezīs degunu. Drīz viņa paliks bez darba. Varbūt tad vīramāte sagaidīs savus mazbērnus.
Tajā pašā laikā Lana stāvēja tumšsarkanā kleitā uz paklāja savu priekšnieku priekšā. .
– Lana, tas ir nepieņemami! Mums ir nopietna kompānija, un jūs aptraipāt mūsu vārdu. Cik daudz sūdzību tika saņemtas vienā dienā! Tas ir vienkārši antirekords.
– Romān kungs, tā ir sava veida kļūda! Bet tas nebija tā, kā šeit rakstīts.
– Tas notika, tas nenotika, es pat negribu zināt. Lana, raksti atlūgumu.
Viņa nevarēja saprast, kas un kāpēc pret viņu tā. Viņai bija vajadzīgi daudzi gadi, lai iegūtu sev labu reputāciju. Par viņu nekad nebija sūdzību. Izvairīties no atlaišanas neizdevās, un sieviete atgriezās mājās ne tajā labākajā noskaņojumā. Viņa pat neiegāja veikalā, kā parasti, jo saprata, ka tagad nav skaidrs, kā viņi turpinās. Vīrs sevi ar darbu neapgrūtināja, vairāk uzturējās mājās. Viss balstījās uz viņu. Un ko tagad?
Ieejot dzīvoklī, Lana nopūtās. Pirmais, ko ieraudzīja, bija trauku kalns izlietnē un netīrais galds, kas nosēts ar drupačām.
– Vai tu atkal neko negatavoji? – viņa noteica un pati atbildēja. – Nu, protams, nē. Uz ko es vispār cerēju? Vīrs uzreiz nostājās uz virtuves sliekšņa.
– Kāpēc tu te taisi problēmas? Jo zini, ka es neprotu gatavot. Man ir daudz citu lietu, ko darīt. Ar to nepietika, ka man vēl būtu jāstāv pie plīts. Kāpēc tev nav garastāvokļa?
Lasi vēl: Viņi bija pazīstami no skolas gadiem, bet paši negaidīja, ka tā izmainīsies viņu attiecības
Foto: Pixabay
Lana nopūtās un apsēdās uz krēsla.
– Viņi mani atlaida. Kāds pārpludināja mūsu vietni ar sliktām atsauksmēm. Un tās visas ir par mani. Sieviete bija pārsteigta, neredzot vīra sejā neko. Viņš drīzāk izskatījās apmierināts un laimīgs.
– Lana, neesi nomākta, tas ir labi!
– Kas ir labs? Kā dzīvot tālāk?
– Nu, tu vienmēr domā pretēji. Starp citu, es jutu, ka esmu atradis tev labi atalgotu darbu vasarai. Tur maksā tik daudz, ka pietiks dzīvei un vēl kaut kam. Ja tu nopelnīsi, mēs nopirksim man automašīnu un es būšu taksists.
– Kāds darbs?
“Ak, tas ir tikai tāpēc, lai palīdzētu vecmāmiņām,” sacīja vīrs un metās uz guļamistabu pie datora.
Lana atlika iztīrīt nekārtību. Viņa neuztvēra vīra vārdus nopietni un līdz vakaram aizmirsa domāt par viņa vārdiem par darbu. Bet Anatolijs, viņai par pārsteigumu, pienāca vakarā un nolika koferi sievai priekšā.
– Ko tu dari? Sagatavojies, tu rīt dosies prom. Es jau vienojos, tev būs darbs. Galvenais nav būt vieglprātīgam un netērēt liekām vajadzībām.
Apjukusi, viņa pat nedomāja kaut ko vairāk jautāt, viņa bija tik pārsteigta. Un, kad arī vīrs viņai pasniedza biļeti uz Itāliju un no rīta pagatavoja brokastis, viņa bija pilnīgā izbrīnā. Lana agri no rīta aizlidoja, atstājot vīru pieskatīt māju. Protams, es bažījos, kā viņš tiks galā, bet viņš man apliecināja, ka viss būs kārtībā.
— Pa to laiku pārvākšos pie mammas, lai netērētu īrei. Kad atgriezīsities, mēs atradīsim kaut ko labāku.
Darbs tiešām izrādījās diezgan viegls un ļoti patīkams. Lana kļuva par vecāka gadagājuma kundzes, gudras, skaistas un dāsnas sievietes, pavadoni. Viņi ar viņu lieliski sapratās. Lana sāka mācīties valodu, daudz sazinājās ar savu kundzi un daudz saprata par sevi laikā, kad viņa bija tālu no mājām un sava vīra. Kundze bija atraitne. Viņai bija dēls, kurš dzīvoja citā pilsētā, un viņa viņai ļoti pietrūka. Tāpēc viņa visas domas izteica savai pavadonei, Lanai un pēc tam sāka jautāt par savu dzīvi. Un šeit viņa bija ļoti izbrīnīta.
Foto: Pixabay
– Lana, dārgā, tu nevari tā! Šīs sarunas sākumā viņa sāka saprast, ka viņai ir taisnība. Turklāt viņa noskaidroja, kurš ir atbildīgs par viņas darba lietām un tām vēstulēm. Par to rakstīja draudzene, uzklausījusi patiesību no savas tantes, kura arī pēc draudzenes lūguma pievienoja savu vārdu. Lana bija domīga, taču pēc algas saņemšanas drīz pārdomāja. Summa bija iespaidīga, Lanai absolūti nereāla un daudz vairāk, nekā bija norunāts.
– Tas ir par jūsu pūlēm, dārgā. Es ļoti ceru, ka jūs esat ar mani uz ilgu laiku. Es zinu, ka tu atbrauci tikai vasarā piestrādāt, bet padomā par to. Man nav nekas pretī, ja tu paliksi šeit ar mani.
Vasaras mēneši paskrēja kā viena diena. Anatolijs gaidīja kad viņa sieva atgriezīsies ar nopelnīto. Viņš jau bija izvēlējies automašīnu, sarunājis pirkumu. Atlika tikai samaksāt. Kad sieva paziņoja ierašanās laiku, viņš kā uz spārniem metās uz lidostu, gatavs sievu nogādāt tieši no šejienes uz auto tirgu. Tikai tagad viņu gaidīja tik liels pārsteigums, ka viņš gandrīz apsēdās no redzētā. Lana neizskatījās kā pati. Jaunās drēbēs, zelta rotaslietas uz rokām un kakla, frizūra, kas liek viņai izskatīties jaunākai, nekā viņa jau ir.
Taču ne jau tas vīrieti tik ļoti pārsteidza, bet gan tas, ka blakus sievai soļoja gara auguma, iedegusi itāliete. Viņa ripināja divus čemodānus, kaut ko papļāpāja savā dzimtajā valodā un ik pa brīdim mēģināja piekāpties Lanai. Vēl bija vīrietis izsmalcināti ģērbies un varēja redzēt, ka trenēts. Bet dīvainākais ir tas, ka sieva viņam atbildēja viņa dzimtajā valodā, saldi smējās un smaidīja tik daudz, ka Anatolijam trūka vārdu. Viņš metās pretim pārim.
– Lana, kas tas ir? Es gaidu viņu šeit, nevaru atrast sev vietu, un viņa skatās uz mani. “Sieva apstājās.
– Tas ir Anatolijs, un tas – Stefans, manas kundzes dēls, viņš nāca man palīdzēt pārcelties.
– Lan, kāda pārcelšanās? Vai jūs tur pārkarsusi saulē? Par ko tu runā? Es tevi gaidīju. Mēs gatavojāmies pirkt mašīnu. Mammas remonts ir jāatjaunina.
Foto: Pixabay
Sieviete atmeta ar roku.
– Tu, dārgais, patiesībā labi esi iedzīvojies. Sieva strādā, bet ko tu darīsi? Vai esat strādājis vismaz dienu kopš es aizbraucu? Anatolijs klusēja. Lana pasmaidīja
– Tieši par to es runāju. Tu nolēmi, ka tā kā es tevi izturu, tas vienmēr būs šādi. Bet tu kļūdījies, dārgais. Manas acis ir atvērtas , un man ir kauns, ka es tērēju tik daudz laika tev un tavai mātei. Es iesniedzu šķiršanās pieteikumu.
Vīrietis kļuva bāls.
– Bet kā ar mašīnu? Es domāju, ka tu nopelnīsi un iegādāsies to man. Es jau visu sarunāju.
“Es nestrādāju, lai uzturētu tevi, spēcīgu vīrieti labākajos gados!.” Un jā, es gribu pateikt paldies. Ja nebūtu tavas mātes un tevis, es droši vien būtu dzīvojusi šādi, ticot tev.
Viņi tika ātri izšķirti. Lana piemaksāja par steidzamību, un viņiem nebija ko dalīt. Un tad viņa atgriezās pie savas kundzes Itālijā. Anatolijs, protams, sarīkoja izrādi, nosaucot viņu dažādos vārdos.
Viņa tikai paraustīja plecus. Viņa nepaskaidroja savam tagadējam bijušajam vīram, ka kundzes dēls bija precējies jau ilgu laiku jau ar kādu citu. Ļaujot viņam domāt, ko viņš vēlas. Galvenais ir tas, ka Lana zina patiesību un izrāvās no šīs kalpošana, kur viņai bija jāstrādā sava vīra labā. Tagad viņa dzīvo Itālijā, meklē sev māju, un viņas aprūpē ir nevis viens, bet vairāki kungi un kundzes, un viņa ir laimīga, jo beidzot ir brīva.
